Sporta klubs "Siguldas Takas"

Par Jāni Eņģelīti:

• Dzimis, audzis Smiltenē. Tagad dzīvo Siguldā.
• Strādā uzņēmumā “Mājas Kūkas” https://majaskukas.lv
• Vecums: 54 gadi
• Hobijs: kartogrāfija, vēsture

Intervē: Valdis Janovs (Siguldā, 2023.gada jūlijā)

---

Valdis: 

Sveiks Jāni. “Ratnieki” šobrīd jau ir tava 6 karte.

Jānis:

Jā, pirmā bija “Krimuldas Muiža”, kuru zīmēju pirms 5 gadiem. Pēc tam esmu zīmējis Melandru mežs, Silciems, Asaru ezers, Silmīces un tagad Ratnieki. Jā, 6 kartes sanāk. 

Valdis:

Un no šīm 6 kartēm trijās ir notikuši vai vēl notiks lieli pasākumi. Latvijas Čempionāts (2021 Asaru ezers), Siguldas Kauss 2022 WRE (Silmices daļa) un šī gada Siguldas Kauss 2023 WRE Ratnieki. 

Jānis: 

Nu jā. Un tomēr Melandru karte bija tā, kur es reāli mācījos zīmē. Tagad pēc ilgiem laikiem es to apskatījos un biju šokā “Kur var tik labu karti uzzīmēt!” 😊 Atceries, Valdi, cik daudz iterācijās es to taisīju – pus gadu pārtaisīju, kamēr ģeneralizācija un attēlojums bija atbilstošs specifikācijām un arī tam, ko dabā varēja redzēt. Ļoti ilgi ņēmos. Ļoti. 

Valdis: 

4 gadu laikā esi no nulles ieguvis kartogrāfa amata prasmi. Ir viena lieta, ko Tevī esmu novērojis – īpatnība, ko es citur kartogrāfiem tik bieži nemaz neredzu – tu ļoti rūpīgi lasi dokumentāciju un seko tai līdzi. Nevis interpretē, bet pieturies pie noteikumiem. 

Jānis: 

Man nācās visu no nulles mācīties, un tāpēc arī sāku no tā, kas rakstīts dokumentos, kādi aktuālie noteikumi. Tos arī iemācījos.

Valdis: 

Kas tevi pamudināja ķerties pie orientēšanās karšu zīmēšanas?

Jānis: 

Tas bija kādus 5 gadus atpakaļ. Biju atbraucis uz Siguldas Kompass kārtu, tur, pie Stīveru baznīcas. Es atceros, ka es tev prasīju – “Kā jūs dabūjāt tās kartes gatavas?”. Es teicu, ka man reāli gribās zīmēt, ka jūtu, ka es māku zīmēt un varu uzzīmēt. Man tikai interesē, kā jūs to dabūjat gatavu. Un tu man toreiz teici, ka tas ir ļoti vienkārši 😊 Tur ir tās programmas kautkādas, tās vajag lejuplādēt un sāk zīmēt. Jā, īstenībā ar to arī sākās. Atbraucu mājās un lejuplādēju tur tās pirmās programmas. Bet tālāk – čus – protams, nebija skaidrs, kā tur šablonus taisīt, ko vispār darīt. Un tad es sāku tevi prašņāt dienu un nakti, vairāku mēnešu garumā, lai tu man stāsti, kā tas notiek. Un tā lēnītēm arī gājām uz priekšu.

Valdis: 

Bet kartogrāfija kā tāda tev jau patika pirms tu satiki mani. Kad tev interese par šo jomu sākās? 

Jānis: 

Man tieši tāpat kā tev – kartes patīk jau no bērnības. Esmu runājies ar daudziem šī brīža kartogrāfiem un praktiski visi, kam ir interese, kurš reāli zīmē kādas kartes šobrīd, tiem interese par kartēm ir jau no agras bērnības. Arī man bērnībā patika kartes, es varēju stundām sēdēt un pētīt kartes. Mēģināju zīmēt jau bērnībā, apkārt mājai Smiltenē, kur toreiz dzīvoju. Toreiz ar zīmuli es zīmēju mājas apkārtni, pagalmus, visas tās pļavas, kas tuvumā. Tur, protams, man daudz kas negāja kopā, mērogi nesakrita, ceļi nesanāca kopā, bet tik un tā mēģināju un zīmēju.

Valdis: 

Jā, vispār es šo sajūtu pats par sevi arī atceros, kad tu zīmē kaut kādu pagalma karti un tad tu velc to ceļu un pēkšņi ceļi nesaiet kopā. Ko lai dara? Jo nav jau datora, viss jāpārzīmē atkal ar roku. [smejas].

Tava pirmā karte ir Krimuldas Muiža (sprinta karte). To pabeidzi 2019.gadā. Kura no tevis zīmētajām kartēm tev pašam patīk visvairāk? No sarežģītības viedokļa, no apvidus viedokļa vai no tā, kā tu to zīmēji?

Jānis: 

Tev laikam liksies dīvaini, bet mana “Melandru” meža karte man arī visvairāk patika. Ne jau apvidus dēļ. Tā man ir, laikam, pati mīļākā, jo ir mans “pirmais bērns”. Pudu sāls ar to apēdu. Zīmēt iemācījos. Ģeneralizēt iemācījos. Tas bija tas pats sākums. Atminos, kā es pirmo reizi aizbraucu uz Melandru mežu 2019.gada rudenī. Tagad man liekas tik smieklīgs tas process toreiz – es aizbraucu pirmo dienu ar visiem tiem izdrukātajiem papīra šabloniem. Tā jau toreiz visi zīmēja – staigāja pa mežu ar papīra vai cita veida šabloniem un ar zīmulīšiem un flomasteriem, koriģēja, zīmēja. Tad es iegāju iekšā mežā. Pamatīgu līkumu es tur izstaigāju, vairākas stundas novazājos un vispār absolūti neko neuzzīmēju. Pilnīgi neko. Neko nesapratu – ko un kā no tā ko redzu var uz papīra uzlikt. Atminos, ka es atnācu mājās tikpat stulbs, cik aizbraucu 😊 Biju pārsteigts, “Jūs nopietni 21.gadsimtā zīmējat kartes uz papīra ar zīmuli??”. Nu nevar būt, ka tā jādara. Es domāju jābūt kaut kam gudrākam, efektīvākam. Pirmais, ko es izdarīju, es izdomāju, kā tos šablonus ielādēt telefonā, sapratu, ka es varu staigāt ar telefonu pa mežu un zīmēt karti. Tas bija ļoti ātri. Tāpēc var teikt, ka savu pirmo meža karti sāku zīmēt pilnībā digitāli savā telefonā un no tā brīža nekā savādāk neesmu strādājis. Lietoju savu Android telefonu, OpenOrienteering Mapper programmu.

Valdis: 

Kas ir mainījies šajos 5 gados, kopš tu sāki zīmē un salīdzinot ar tavu darbu šogad pie Ratnieku kartes?

Jānis: 

Zīmēšanas instrumenti nav mainījušies. Es esmu atradis precīzāku tehnoloģiju, esmu iemācījies labi un ātri šablonus sagatavot, man ir labāks telefons – lietoju Samsung Note 10+, tam ir duālā GPS frekvence un tāpēc ļoti precīzs GPS lokācijas signāls mežā. Bet tas, būtībā, orientēšanās karšu zīmēšanā nav tik būtiski. Tie +/- 5m neko nemaina. Pat +/- 10m neko nemaina – tas ir tikai viens milimetrs uz 1:10’000 mērogā izdrukātu karti un to nevar pamanīt. Protams, atšķirība varētu būt kaut kādā veģetācijas attēlošanā, robežās – bet arī tas ir nebūtiski. Faktiski – ikviens mūsdienīgs vienkāršs Android telefons ir absolūti pietiekams instruments, lai uzzīmētu labu orientēšanās karti. Vēlams, lai tam būtu labs irbulītis, lai ērti mežā strādāt.

Valdis: 

Jāni, tu Ratnieku karti sāki zīmēt 2022.gada rudenī.

Jānis: 

Jā, sāku Oktobrī. Rudens ir ļoti labs periods, kad zīmēt kartes. Rudenī nav lapu. Nav odu, knišļu. Labi redzams reljefs. Mežā nav karsti.

Valdis: 

Cik stundas tu reāli esi pavadījis mežā un pie datora, lai Ratniekus uzzīmētu? 

Jānis:

Nu te es tev varu viegli atbildēt – man ir grafiks, viss ir piefiksēts. Faktiski sanāk tā: viens kvadrātkilometrs man ir prasījis vidēji 17 kilometrus nostaigāt pa kalniem, vidēji 10 stundas mežā un uz katru kvadrātkilometru vidēji man sanāca 600 m kāpums Ratniekos. Kopš rudens mežā esmu pavadījis tīras 125.4 stundas kāpelējot un apmeklējot gandrīz vai ikkatru meža stūrīti. 

Zini kas man nereāli patika šopavasar? Ārkārtīgi dziļu iespaidu atstāja tas, ka es redzēju kā uzplaukst pavasaris. Jo es katru dienu gāju uz mežu un es katru dienu redzēju, kā paliek arvien lielākas lapiņas,  kā puķītes parādās, kā dzīvība uzplaukst. Katru dienu arvien mežs paliek zaļāks. Ikdienā tu skrien: darbs, mājas, ģimene, bērni, skolas, pienākumi, darbs. Tu skrien. Un neko neredzi. Pavasaris paiet, vasara paiet, rudens paiet, ziema pienāk tu neko neredzi vispār. It sevišķi vasara paiet nereāli strauji. Man, esot kartogrāfam, tā bija tāda unikāla dāvana – lēnām, dienu no dienas redzēt, kā daba možas. Tas ir skaisti. Ļoti skaisti. To nevar aprakstīt, tas dziļi dvēselē paliek. Tas skaistums, ko esmu redzējis, kā pavasarī Ratnieku mežs no ziemas možas un saplaukst. Brīnišķīgi! Katru lapiņu, katru zariņu, redzēju, kā tie plauka. Es redzēju cik lēni, smuki aug zāle. Puķītes – šodien nav, bet rītā jau ir atvērušās. Nu tā tas ir. Skaisti!

Valdis: 

Es pat ļoti personīgi varu iejusties tājā, ko stāsti. Arī es mežā ejot, līdzīgi jūtos savas kartes zīmējot. Saki, kā tu zīmējot karti rudenī un pavasarī, kā tu spēji iztēloties, kāds apvidus būs vasarā, jo Siguldas Kauss 2023 sacensības mums notiek Augustā? 

Jānis: 

He he. Es mēģinu adaptēties. Īstenībā, tagad, kad pēdējo reizi gāju, skatījos un vispār man pašam liekas, ka ir diezgan labi sanācis. Parasti  problēmas ir ar zemo veģetāciju – tā, kas ir pamežs, zāle. Sev visu laiku ir jāatgādina, ka vasarā būs savādāk. Jāskatās, kas ir uz zemes. Tu teorētiski vari atpazīt un identificēt. Nu – kas tad tur būs vasarā? Papardes? Zāle līdz jostasvietai? To visu ir jāvar izdomāt balstoties uz to, ko redzi uz zemes.

Valdis: 

Un tad tu nāc mājās, sēdies pie datora un zīmē. Cik daudz laika ir jāpavada pie datora, lai uzzīmētu šādu karti?

Jānis: 

Skatoties manos pierakstos sanāk, ka uz Ratniekiem esmu patērējis aptuveni 90 stundas pie datora. Vidēji ir tā – 2-3 stundas mežā ir aptuveni 1 stunda pie datora pēc tam. Un nevajag sevi mānīt – vienalga cik rūpīgi tu mežā strādā, mājās tāpat būs jāpielabo. Es zīmējot uzreiz izmantoju orientēšanās karšu simbolus, manuprāt tā ir ātrāk, efektīvāk. Es nesaprotu, priekš kam jālieto skečs [red. Piezīme – skečošana ir lietojot “digitālus krāsu zīmuļus” aptuveni izzīmē to, ko redzi. Pēc tam pie datora tas tiek pārzīmēts ar karšu apzīmējumiem vekotrgrafikā], ja tu tāpat atbrauc mājās un tev viss jākorigē. Es mežā jau jau lielu daļu darba izdaru, un mājās man sanāk pielabot, uzlabot, sakārtot. Nu tā ir mana metode – es lietoju gatavos apzīmējumus uzreiz. Es, piemēram, 80 % reljefa uztaisu mājās pie datora no visiem izejmateriāliem un pēc tam mežā tikai koriģēju tā, kā to redz skrējējs. 

Valdis: 

Kā tu parasti attēlo reljefu – tu pieturies pie datora ģenerētā “matemātiskā” precīzā modeļa jeb tu tomēr skaties kā skrējējs dabu redz?

Jānis: 

Es noteikti skatos, kā mežu redz skrējējs. Dators neredz tā, kā redz cilvēks. Jā – matemātiski tās līknes varbūt arī ir precīzas, bet mežā tas drusku savādāk izskatās. Es nepieturos ārkārtīgi stingri pie matemātikas, es skatos un koriģēju tā, kā es to redzu. Kā skrējējs to reljefu redz un jūt. Es reljefa līkni diezgan droši koriģēju, nomaina pret, piemēram, pusaugstuma likmi ja ir ļoti līdzens. Formas līnijas (pus-augstuma līknes) es lietoju ļoti reti – tiešām, lai parādītu formas, ko nevar savādāk parādīt.

Valdis: 

Kāda ir tava iekšējā pārliecība, cik daudz pieturies pie specifikācijām un cik daudz mēģini kaut ko interpretēt?

Jānis: 

LOFā kādreiz bija tāda asāka diskusija par to, cik brīvi drīkst interpretēt lietas. Nonāca pie secinājuma, ka, ja atļaus pārāk lielas pielaides starptautiskām karšu specifikācijām, tad katram tā interpretācija izvēršas tik plaša, ka robežojas ar bezjēdzību, haosu. Pārāk liela brīvība šajā jomā nozīmē, ka kartogrāfi sāk izdomāt savus apzīmējumus, lai parādītu “savu interpretāciju”. Bet tas ir nepareizi. Tu vari interpretēt to, ko redzi, bet tev ir jāierakstās specifikācijas robežās. Tāpēc mana pārliecība ir tā, ka specifikācija [red. ISOM2017-2 International Specification for Orienteering Maps ISOM] ir pati svarīgākā un pamatu pamats labai kartei. 

Galvenais, ko esmu kā kartogrāfs sevī attīstījis pēdējos gados, ir nefokusēties uz sīkumiem. Skrienot tu viņus neredzi. Tie tev traucē. Jāzīmē tā, kā mežu redz skrējējs.

Valdis:

Saki Jāni, ko tu var teikt par Ratnieku mežu?

Jānis: 

Bij viens tāds foršais brīdis – stāvēju lejā kaut kādā gravā un skatījos uz augšu, un man reāli likās, ka es esmu kaut kur Austrijā vai kaut kur Alpu kalnos. Tās nogāzes, tās klintiņas, tas stāvums – kopumā graujošs apvidus, ļoti fizisks un interesants. Tai pat laikā ļoti skrienams. Es domāju, ka sportistiem būs grūtas distances. Būs smagi. Bet skaisti! Varēs izbaudīt tādu kā “Latvijas Šveici”! Tie, kas nebija uz šī gada Pasaules Čempionātu Šveicē varēs iedomāties, kā tur jutās mūsu sportisti 😊

Ratnieku mežs ietver sevī pilnīgi visas iespējamās meža formas – tur ir gan purvi, kalni, priežu mežs, egļu mežs, džunglājs no ievām, upīte, klintis, stāvi kalni, plakanas palienu pļavas.

Valdis: 

Vai atminies kādus jocīgus atgadījumus zīmējot šo karti?

Jānis: 

Vai jā. Piemēram – satiku mežā aitu. Staigā tāda, melna. Viena pati. Vai arī notikums no šī gada jūlija – gāju labot karti. Es eju, viens, sevī iedziļinājies. Bet sēž tač, melnais cūķis krūmos un mani gaida. Un kā pienāku – tāds rūciens un skrējiens! Uh! Burtiski blakus. Nobijos ne pa jokam. Vispār mežā ir daudz staltbriežu, mežacūku, lapsu. Citus dzīvniekus neesmu redzējis. Iespējams, vēl arī lūsi esmu dzirdējis šņācam, bet neesmu pārliecināts.

Valdis:

Ko tu sacensību dalībniekiem novēlētu ieraudzīt, skrienot ar tevis zīmētu karti Ratniekos?

Jānis: 

Tādu baigo jautājumu uzdevi.. Kas viņiem būtu jāredz? To ko es esmu uzzīmējis kartē to viņam jāredz mežā! Tieši tik vienkārši un tik sarežģīti. Ja viņi redzēs to, ko esmu uzzīmējis, tad es jutīšos labu darbu padarījis!

Valdis: 

Paldies, Jāni, par tavu laiku. Šī intervija noteikti dos ieskatu sacensību dalībniekiem tavā personībā, domu gaitā, un palīdzēs izprast Ratnieku mežu labāk un sacensībās ieraudzīt to, ko tu esi uzzīmējis!